Tikko pabaroju savu "starterīti", jo ieraudzīju ka pēdējais maizes kukulis jau pusē.
Parasti savu mazuli (joprojām mēģinu atrast tam vārdu) baroju vakarā, pirms gulēt došanās, dienu pirms uzsākšu maizes procesu. Pabaroju vakarā un tad nākamajā rītā vēlreiz, vērojot momentu kurā tas gatavs tālākajam procesam. Nu šoreiz nedaudz savādāk.
Teikšu atklāti, pedejās 3 reizes vairs nesveru ne miltus, ne startera daudzumu, ne ūdeni. Taisu uz aci un vēroju konsistenci. Galvenais lai viņš tā labi paēdis pirms dodas raudzēt maizīti.
Baroju ar smalkajiem bio kviešu miltiem.
Kādas idejas vārdam?
Lēnām progresēju. No iejauktā starterīša, pirmais kukulis šāds. Var redzēt cik liela atšķirība pacēlumam :) šoreiz man nebija speltas pilngraudu miltu, tāpēc pieliku kviešu klijas, uz 1000 g miltu, kādi 40 g aptuveni. Rūga šoreiz tik ļoti labāk, īsti nezinu gan kas šoreiz nospēlēja kāpēc tik labi pacēlies. Iespējams ka starteris spēcīgāks palicis, bet varbūt arī tie speltas milti nav īsti labi, jo veikalā viņi reti tiek pirkti un varbūt tādi pavecāki. Kad viņus piejaucu starterim, tad viss sagāja grīstē. Nez kāpēc gribas vainot miltus.
Šoreiz gan mīklu jaucu arī ar mazāk ūdens tajā, cita recepte. Tagad sēžu un mēģinu saprast kāpēc šoreiz daudz labāk viss process notika.
Pārāk daudz izmaiņu vienā reizē- milti, recepte cita.
Lai nu kā, esmu neizsakāmi priecīga par rezultātu. Ielikšu bildi arī no otra kukulīša, kad tas būs gatavs.